Padome par vārdu

Šī žurnāla sadaļa ir domāta latviešu valodai. Lai to varētu kopt un vairāk izzināt, katru nedēļu tiek publicēts – nedēļas vārds.

Nosaukums vārdu rāte ir spēle ar vārdiem. Spēle tādā ziņā, ka katru nedēļu parādās jauns vārds, kuru uzzināt un tvert.

Mēs esam par to, lai latviešu valoda saglabātos, lai cilvēki kuri dzīvo tagad zinātu, piemēram, ka vārds radošums nav ‘īsti’ latviešu valodas vārds. Vārda ‘radošums’ vietā pareizi būtu izmantot daiļrade, jaunrade.

Latviešu valoda ir ļoti bagāta, visu un neko var izteikt caur latviešu valodas vārdiem. Šis ir mēģinājums to uzrādīt.

img 4401

Enklītisks – vārds, kas tiek izrunāts ar minimālu uzsvaru un saplūst ar iepriekš izceltā vārda ritmu, kļūstot par tā daļu.

vārds
img 9138

Mantika – zīlēšana, pareģošana

Mantika sastopama pie visām tautām visādos laikos; tā var būt pasīva un aktīva.

Ir dažādi mantikas veidi, piemēram, vizuālā, akustiskā, nekromantija, katoptromantija (zīlēšana ar spoguli) un skiamantija (pareģošana pēc ēnas).

K. Straubergs, ”Latviešu tautas paražas I,’‘ Latviešu folkloras krātuves materiāli A.11, Rīgā, 1944.

Derdzas, dergties – būt pretīgam, riebīgs

img 8771

Pilnatne – kaut kas pilns – ‘Mēness ir pilnatnē’ antonīms – tukšatne.

Ko var atrast lauku grāmatu skapī?

  • Odiseju
  • Karogu
  • krītošu grāmatu uz galvas
img 2578
img 9645

Kvitēt, kvitināt –
spīdēt, vizēt, spīdināt, vizināt.
Nozīme spīdīgs, gaišs, balts.

Kas tur kvit, kas tur zib. Viņā lauka galiņā?
Dieva dēli kvitināja
Saules meitas vainadziņu.
(LD 33814)

Avots: J. Kursīte ‘Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca, jeb novadu vārdene’ 2008.g.

img 0363