Autors: Linards Kalniņš
Verūjūt, kai pats i sarunys bīdri guodoj, pamanieju dūmuošonys īrodumu, kas redzīs prīkš mums pošsaprūtams. Itys īrodums ir kai dūmuošonys stigma, kurys pomotā mes skaidruojam i viertiejam nūtykušuo piec tuo īmesla i jāgis. Itaids īrodums paleidz mums kasdīnā saplanuot dīnu voi nedeļi, salikt prioritatis, veiduot reakceju i nūviertēt dorbu.
Mes bolstamīs iz itū stigmu, kai iz navigatoru, kas paleidz mums paskaidruot i apjimt apleik nūtykušuo. Mes saprūtam voi ruoduos kai saprūtam, deļkuo bejušī škoļniki brauc iz piļsātom, deļkuo školuotuoji streikoj ci paceļis cena iz saļarku. Iz tuos veidojīs biznesi, bolstās religejis i ideologejis.
Vyss minēts bolstās iz divim vaicuojumim: Deļkuo? i Deļkam? Itymā rokstā raudzeisim saprost, kai strodoj itys dūmuošonys aparats i, ci tys ir universals i dorbojīs vysūs nūtykumūs.
Navar naīraudzeit, kai divi myusu guoduošonys eksistencialī vaicuojumi fonologiski i rokstūs ir cīš leidzeigi, tumār itei leidzeiba naaproksta lelu atškireibu storp itim divim jedzīnim.
Pyrmais vaicuojums ir īmesla vaicuojums, tys paleidz mums identificēt nūtykušuo sakņes. Ūtrs vaicuojums ir deļkam, kas skaidroj nūtykuša motivaceju – kū gryb sasnīgt.
Standartsituacejā, kod mums ruodīs, kai vyss ir saprūtams, tuo — saprūtameibys — telpu veidoj logiskis važis, kas vīnkuoršuota veidā izaskota tai: Nūtykums voi nūtykušais, kab tū izprostu paredzam saprost īmeslu – Deļkuo tys nūtyka? – rodūt atbiļdi iz tū vaicuojumu, aizdūdam ūtru – Deļkam tys nūtyka? -, kaids nūdūms tom ir, nūdūma paskaidruojums veidoj jāgu, totod zynuot, kaids ir nūtykuma mierkis mes izprūtam nūtykuma motivaceju, kas i radej jāgu. Svareigi, kai nūmainuot seceibu guoduošonys rezultats paleik tods pats, jo, kai minieju, situaceja redzīs mums saprūtama. Gadīnūs, kod nūtykums nav saprūtams, logisku važu seceiba ir svareiga deļtuo, kai nasaprūtne var slēptīs kaidā nu važu pūsmu, pīmāram, nūtykuma īmesla identificiešonā, totod, kab saprostu nūtykumu, suokumā byutu juosaprūt tuo īmesls, navys motivaceja.
Pyrms apsavērsim pīmārus, grybātu paskaidruot, kai, munapruot, guoduošonys rezultats navar byut absoluts, jo mes pīlaižom klaidis aizmyrstūt ci najīmūt vērā koč kaidis detaļis voi apstuokļus. Turpynam īprīkš minietus uzjiemejdorbeibys i religejis/ideologejis pīmārus.
Veiduojūt uzjāmumu, mums juobyut koč kaidai idejai i kai zynoms, porosti itaida ideja raduos nu problemys ci vajadzeibys, totod tys i ir pyrmais važu pūsms aba īmesls, deļkuo itu biznesu suoc i iz kuo tys bolstās. Vysu tuoļuoku procesu, kai planuošonys, ražuošonys voi pakolpūjuma snīgšonys motivaceja ir sasnīgt uzjāmuma pyrmuotnieju mierki – nūpeļneit. Itei motivaceja, kas viersta iz mierķa sasnīgšonu rada jāgis telpu, kura veiduota iz pomota vaicuojumu – deļkam? Pīmārā ir saredzoms, kai vysa važa centrejas iz mierki, motivaceja bolstās iz tuo sasnīgšonu i sekūjuši tai, jāga ir sasnīgt tū mierki. Totod rūbeža storp mierki i motivaceju sasaplyust i atsadaleit vīnu nu ūtra ir gryuši, nu tuo izrīt secynuojums, kai motivaceja kolpoj mierķa sasnīgšonai, totod jāga ir panuokt mierķa sasnīgšonu.
Apsavērūt religeju i ideologeju pīmārus, grybātus apsazeimuot, kai tuos tyks apsavertys kūpā strukturys deļ, vīnkuoršā variantā: tys veidojīs iz mierķa, kas bolstās iz idejis sasnīgt vaļu, naobligati vysim, i, kab tū sasnīgtu mums juotic, kai sekojūt instrukcejom mes tyksim pa vaļai. Ar vaļu tyk saprosts stavūkļs, kod sasnīgta laime, kod nav cīšanu, bīži mes tu saucom par breiveibu, bet, kai minieju, tys nanuzeimoj, kai breiveibu vysim.
Krysteiteibā mierkis ir atsabreivuotīs nu grieceiguos Zemis dzeivis, kab suoktu mīra pylnu dzeivi dabasūs, tumār tuo ir paredzieta tikai tim, kas iz Zemis dzeivuoja piec Dīva lykumim. Koč kaidā ziņā, kab tyktu debesūs, mums juopīroda, kai asam gotovi rajam. Itymā cīši vīnkuoršuotā krysteiteibys modelī mes saredzom mierki, atsabreivuotīs nu grāka i dzeivuot Dīva mīlesteibā, pi tam ir skaidra motivaceja ar piecku, kai na vysi sajims dzeivūkli dabasūs.
Motivaceja veidoj jāgu napuorkopt “10 bausleibu”, izturēt gavieņi i staiguot iz spovedi. Vierts pīverst vereibu tym, kai īmeslu ticēt obligati juosadala, vīna apsvēruma deļ. Individa pīkrišona kaidai nu religeju voi ideologeju varbyut vysaida, suokūt nu saimes tradicejom, leidz kaidai sajiutai, kai Dīvs jū pīsauca. Škierti nu uzjāmuma, kur īmesls ir problema, itymā gadīnī apkūpuot vysus ci leluoku daļu nūtykumu, kas nūved individu pi ticeibys, vīnā jedzīnī ir apgryutynūši. Deļtuo īmeslu paredzu apsaviert nu religejis kai sistemys puses. Itymā gadīnī tyk paredziets, kai bārnam pīdzimstūt tys ir Dīva bārns, totod mes pīdzimstam deļtuo, kai Dīvs tai paredzieja, navys bārna vacuoki īcereja. Itei ideja padora vysu religejis konstrukceju stabilu, myusu īmesls ticēt ir myusu dzeive, nūnuokšona iz Zemis.
Izškierti nu religejom, ideologejis porosti nasūla dzeivi piec nuoves, bet bīži sūla raju iz grieceiguos Zemis. Pi tam kūpeigs ir īmesls, kas nuok sūpluok ar cylvāku nuokšonu dzeivē. Kai spylktuoki pīmāri, tyks apsavierti komunisms i nacionalsocialisms.
Komunisma mierkis ir izceļt sabīdreibu, kuramā vysi ir vīnaidi, kur nav varys i tai saceit keiseļa upis. Tuo pomotā ir cīņa par tū, kai proletariatam suokumā juoizceļ sova diktatura, kas i nūvedēs revolucejis tautu pi utopejis. Motivaceja ir skaidra, tumār jāga otkon puorvieršas nu mierķa iz procesu, kai suokumā juosaceļ revoluceja, piec tom juopacīš proletariata diktaturu i tod dzeivuosim. Svareigi, kai suokutnejs komunisma īmesls ir tymā, kai kotrs pīdzimst koč kaidā plidē, i, saceisim, suokutnejuos īspiejis ir cīš škiertys. Iz īmesla īrūbežuoteibys budavuojīs ituos sistemys nastabilitate, jo piec revolucejis, kod tyk izveiduota proletariata diktatura, tys periodam juobyut eisam, bet viesture paruoda, kai komunisma sasnīgšona tyk atlīkta, leidz režims sabruk i nūmainuos iz cytu.
Pyrms runuosim par nacisma īmeslu, konstatēsim mierki, kas ir – vīnkuoršuoti – sasnīgt utopeju prīkš vuocīšim. Byuteibā vyss tai pot, kai īprīkšejūs pīmārūs, motivaceja piļdeit fīrera lykumus ir skaidra, jāga, kai i komunismā, tyk nūlaista iz procesu, kod ir saprūtams, deļkam mes (vuocīši) karūjam i deļkam tyk apspīstis puorēju tautu tīseibys. Apsastuojūt pi tīseibu apspīšonys var maneit, kai nacionalsocialismam piecka bolstās iz īmesla, jū krysteiteibā piecka ir eļņe, kū var nūvierst pyldūt instrukceju; komunismā kļiut par buržua, svareigi, kai nu statusa var atsaceit, tod nacionalsocialismā itaidys īspiejis atsaceit nu statusa nav. Itys ideologejis īmesls bolstās iz ašņa, kas strodoj leidzeigi kai krysteiteibā, “tu” pīdzimi puor vuocīti, jū pīdzimsti ar cytu tauteibu, tod utopeja naspeid, bet tys ir tykkom nūsacejums, bet ne garants. Piecka, kas napadora pīdzimšonu par garantu, strodoj natīši, jū vuocītis nastrodoj Rejha lobā aba napiļda instrukceju, jis kļiust leidzeigs cytim, “navuocīšim”, totod jis i juo bārni nav nūpeļnejuši nuokūtnis raju. Škierti nu krysteiteibys, “tāva” instrukcejis napiļdeišona puorlīkas iz vysu saimi i pasagluobuotīs fīrera žēlesteibā nasanuoks.
Apsavertūs pīmārūs pamanams jāgis pozicejis izmaiņis, jū uzjāmumā tys padūts pošam mierkim, rezultatam, tod religejis i ideologeju pīmārūs jāga koncentrejās iz procesu. Itei izmaiņa bolstās iz mierķa napuorbaudameibu, totod pīkritiejam juosaprūt, kai Zemis dzeivis laikā tys nasasnīgs “raju”, deļtuo jāgai juobyut dorbeibās, kas nūvedīs juo piectečus ci juo pošu, piec nuoves, iz tuo. Jāga navysod sakreit ar mierki, jo tuo izrīt nu motivacejis. Bolstūtīs iz tū, tyka izveiduota jāgis definiceja, kur jāgu skaidroj motivaceja.
Gadīnūs, kas tyka aprokstīti, radīs, kai mierkis stuov vysam prīškā. Tumār mierķa atkareiba nu koč kuo, kai jāgis atkareiba nu motivacejis, ir natyk skaidra. Intuitivi grybātus, saceit, kai mierkis ir atkareigs nu īmesla, kai pīmārā ar uzjāmumu, kur īmesls ir problema kū juoatrysynoj, bet, prīškā tym juostuov idejai, rast problemys rysinuojumu nanuzeimoj suokt uzjāmiejdorbeibu. Problema varātu kļiut par īmeslu suokt uzjāmumu, tumār pyrms tuo juobyut idejai, kai problemys rysinuojumu var puorveiduot uzjāmumā. Tai pot kai religejā juobyut idejai, kai ir itaida dzeive piec nuoves ci, pīmāram, nacismā – ārīšu rasys puoruokums puori vysom tautom. Svareigi, kai ideja nuok pyrms uzjiemieja, pyrms ticeiguo i pyrms partejis bīdra. Tumār uzjāmums, kas varātu byut dažuods, problemu dažuodeibu deļ, kolpoj vīnai idejai i vīnam mierkim (izjāmūt socialū uzjāmumu). Atškireibā nu tuo, religejuos i ideologejuos, ideja i ceļš iz mierki ir vīns. Religejā i ideologejā navar byut pīļauna idejis variaceja, jo pīļaunūt tū nūteik shisma, sistemys sabryukums. Tys ir sasaistiets ar tū, kai idejis variacejis nūskoluoj instrukcejis pateiseibys i naapšaubuomeibys pomotu. Totod ideja ir guoduošonys stigmys rūbeža, kod ir ideja, tod raduos mierkis. Pībiļstūt, kai ideju juopījim vysim, tykai itaidā situacejā sistema ir stabila. Totod turpmuok idejis eksistenci nūviertēsim piec ite aprokstītim kriterijim, kai ideja nuok pyrms pīkriteja, tū juopijim vysim (eisteneibā pītik ar leluoku daļu) i piedejais, idejai juobyut rūbežai aba juobyut saprūtamam ceļam iz tuos izvirzeitim mierkim.
Guoduošonys stigmys universalitate piec pīmārim var redzētīs naapšaubama, tumār itei naapjim vysus nūtykumus, tei nav aksioma. Itys faktors ītekmej vysu nūtykumu saprūtni, jo pot nūtykumā, kurymā varātu i nabyut jāgis ci īmesla, mes paredzom tū atsarost. Pīrodūt pi ituos stigmys kluotesameibys, naapzynuotīs, mes porokstam pīkrišonu – napijimt nūtykumus, kas napakļauj stigmys nūteikumim. Pīkrišona nūrūbežoj myusu spieju nūviertēt, paskaidruot i izveiduot secynuojumus, situacejom, kas nuok ni nukurīnis i aizīt nikurīni ci, kas nūteik bez saprūtnes – deļkam. Interesanti, kai itaidys situacejis pīmārs bolstās idejā, kas suokutneji kolpoj stygmaj.
Vīna nu situacejom, kas apguoz iz stigmys veiduotu saprūtni, nūteik jau pīktu godu. Gandreiž pīcus godus mes paredzom saprost deļkuo i deļkam. Apsaviersim tu ar izveiduota guoduošonys aparata paleidzeibu, kab saprostu, voi tei var rost īmeslu i atsarost jāgu.
Runuojūt par karu, mums raduos cīša saikne ar varu, kas ir saprūtama, valdnīki, gryb vaira ītekmes, tumār, tys skaidroj karu vīneigi nu politiska aspekta, kas daudzim cylvāces karim ir vīneigais. Pīmāru ite daudz, Ķīna treju karaļistu laikā, 30 godu karš i, pīmāram, Napoleona kari. Treju karaļistu karā ceikstejuos par varu vysā Ķīnā, pi tam juos ideja bolstās iz tū, kai imperatoru dinasteja i dabasu izvēļeta, totod tuo dinasteja, kas pajīms uzvaru, byus tei, kas izvēļeta dabasūs, jo savaižuok tei nauzvarietu. 30 godu karš i Napoleona kari ir leidzeigi, itaida ziņā, kai tuo īmesls ir jaunuo pasauļa īkuorta, kas var nūjaukt vacuo stabilitati – 30 godu karūs, krysteiteiba pret protestantismu; Napoleona karūs – republika pret monarheju, koč i Napoleons sevi piečuok koronieja par imperatoru. Karš ir instruments mierķa sasnīgšonai, kai, pīmāram, īkuortys pierkšona prīkš uzjāmuma.
Ar politiskim karim var ari saprost, karus par naatkareibu, kur ideja ir sova nacionāluo vaļsts, pi tam itaida tipa karūs motivaceja ir vysspylktuoka, jo ir saprūtams par kū īt cīņa. Guoduoju, kai reši kuram ruoduos vaicuojums, deļkam cylvāki ceikstejuos Latvejis naatkareibys karā, bet vaicuojums, deļkuo tods karš nūtyka, ir sarežgeituoks, par tū itymā rokstā narunuosim, jo viesturnīki vys vēļ navysai izprūt nacejis idejis izasaveiduošonuos.
Leluoka daļa nu myusdīnu karu ir sasaisteita tykai ar politiskim mierkim, kai i īprīkšejūs pīmārūs, tai pot cylvāki izavieļ vaļdinīku, kuram ticēt nu idejis puses, kuru jis atbolsta. Ideja špelej marketinga lūmu. Vīns nu spylktuokūs myusdīnu idejis karu ir Amerikys Saveinuotu Vaļstu kari Tuvuojūs Austrumūs, kur īmesls ir 11. septembra terakts, bet mierkis izskaust teroristiskus grupiejumus, bet ideja, kas špelieja centralu lūmu, ir ASV militaruo dominance pasauļā piec PSRS sabrukšonys, kū terakts apšaubeja. Leluoka daļa cylvāku saprota itū karu, naapsaverūt emociju ītekmi, jo ticieja, kai pasauļa demokratizaceja i ASV militaruo dominance īvis pasauļā mīru i napīļaus jaunūs uperus.
Tumār svareigi pībiļst, kai karim ir vēļ vīns pomota īmesls – resursi. Myusdīnu ekonomika ir cīš saražgeita i bolstās iz storpvaļstu sadarbeibu, bet agruok ekonomika bolstejās iz zemkūpeibu. Vīns nu kara īmeslim beja ci jaunys zemis īgiušona ar zemnīkim, kas ražūs puortyku, ci vara ruoktuvju īgiušona i t.t. Agraruo ekonomika bolstiejās iz regiona īkšejim resursim i patstuoveibu, kas padareja karu ekonomiski izdeveigu, svareigi, kai itys modelis vysspylktuok redzoms vyduslaikūs i agrīnūs jaunūs laikūs. Pi tom īkarūtu zemi sadaleis storp karūtuojim, kas i ir juo individuala motivaceja.
Škierti nu politiskūs mierku, tīši ekonomiskūs izamainieja kara logiskis važis, cyvilizacejai atteistūtīs mainiejas ari ekonomika. Piec industrialuos revolucejis, par ekonomiskuo mugurkaulu kļiva piļsātis, kas padareja vaļstys centralizetuokys. Centralizaceja suoca iznycynuot kara ekonomiskus mierķus, jo resursu, kab atjaunuot piļsātu ar fabrikom vajadzeigs vaira ņikai atjaunuot laukus, pi tam kara forma kļiva savaižuoka, iz karu tyka pīsaukti vysu kuortu īdzeivuotuoji, kas samazynuoja dorbaspāka īspiejis i saražūta daudzumu.
Myusdīnu kara sakys ir tys, kas nūtyka piec Pyrma pasauļa kara i Ūtra pasauļa kara, tumār svareigi pīminēt, kai tajūs laikūs, ekonomika, tumār bolstejās iz dorbaspāka daudzumu navys kvalitati, lelu daļu nu procesu veica cylvāks, pi tam vēļ nanūtyka ūtrs demografiskais liecīņs, kas ļaun īdzeivuotuoju skaitam uotri atsajaunuot. Ūtrs demografiskais liecīņs ir process, kur palelinūtīs lobkluojeibai, dzeivis ilgumam i tierga kapitalizacejis ītekmē dzeimsteiba sasamazynuos. Vēļ svareigi apzeimuot, kai daudzys vaļstis vys vēļ paredzieja budavuot ekonomiku bolstītu iz sovim resursim.
21. godu symts ir piecindustrialais laiks, kod svareižuok ir dorbaspāka kvalitate, pi tam leluokā daļā atteisteitu i atteistūšuos vaļstīs nūtyka ūtrs demografiskais liecīņs. Ekonomika leluokūtīs bolstās iz pakolpūjumim navys iz ražuošonu, svareigi, kai globalizacejis ītekmē vaļstis leluokūtīs īgiva specializaceju. Lītas, kas tyka minietas, padora karu ekonomiski bezjādzeigu, jo vaļstis, kas pīsadola vyspasauļa tiergū, suokūt karu zaudej resursus, pi tam teritorijis, kas tyka īgiutys kļiust par ekonomiskim malnim caurumim, jo atjaunynuot piļsātys i izbudavuot fabrikis vaira nav pītikams, kab pīsaistietu cylvākus.
Piec apskuota, pīnuoca breids apsaviert karu Ukrainā nu aprokstītuos guoduošonys stigmys. Nu īprīkš saceita secynom, kai ekonomiska īmesla i jāgis tym nav, tod paleik tykai politiski. Apskotūt karu iz Ukrainis vēlūs pībiļst, kai kara īmeslus i ideju atvasynuoju nu Krīvejis propagandys i V. Putina saceituo. Krīveja, kai īmeslu, pīduovoj treis tezis – pyrmuo, NATO paplašynuošonys iz austrumim nūvieršona; ūtruo, Ukrainys denacifikaceja i demilitarizaceja; trešuo, krīvu aizsorguošona.
Pyrmuo teze nanutur kritiku pavysom, pyrms kara nu tuvuokūs NATO daleibvaļstu, Latvejis i Igaunejis, leidz Maskavai beja 600 km, bet leidz Pīterpiļij 150 km, kas ir cīši tuvuok ņikai nu Ukrainys leidz itym piļsātom, kas nūzeimoj, kai teze poša sevi likvidej, jo NATO pītuvuošonys Krīvejis rūbežom jau ir pīļauna. Pi tom karam suokūtīs aliancam pīsavīnuoja Sūmeja i Zvīdreja, kas palelinuoja NATO rūbežu ar Krīvieju par 1300 km i, faktiski, padareja Baltejis jiuru par alianca īkšejim iudeņim.
Ūtruo tezi sadalam pa pusei, Ukrainā leidz Krymys anektiešonys i karam iz Donbasa popularuokis televizejis programmys beja voi krīvu i ukraiņu volūda, ci vyspuor tykai krīviski, leidzeiga situaceja beja gon školuos, gon publiskuo sektorā – itu var puorbaudeit īnuokūt sevkura Ukrainys austrumu regionu piļsātys sātyslopā. Pi tam nacismu mes jau apsaverom, kai varam saprost tuo pazeimju Ukrainā nav i nabeja. Svareiga pībiļde, kai leidz karam Ukrainys radikali lobejī spāki vyspuor naīnuoca parlamentā.
Ūtra daļa ir demilitarizaceja, kas bolstās iz tū, kai Ukraina palelinoj sovys militarys spiejis i gotovojās izbrukt Krīvejai, tumār karu iz Donbasa inicieja Krīveja i deļtuo Ukraina suoka palelinuot sovu armeju, totod itei tezys daļa ir sekys Krīvejis darbeibom, navys Ukrainys. Trešū tezi apsaviersim piečuok, kab saprostu itu rysynuojumu, īskotamīs Putina vaļdeišonā pyrms ūtra piec Ūtra pasauļa kara leluoka konflikta Eiropā.
Itymā gadīnī vajadzātu pīminēt, kai Putins ir individs, kas veidoj sistemu. Pa 20 godim, kod jis beja voi prezidents, voi premjers, Putins spieja panuokt gandreiž absolutu varu, kū sekmej vaļsts centralizaceja i piec deviņdesmitīm godim sasnīgta stabilitate vaļstī, kas legitimizieja juo varu tautys acīs. Koč sistema, kū jis izbudavuoja ir korumpieta i naefektivuo, bet tuo ļaun jam vaļdeit i gandreiž nasabeistīs par sovu varu. Vīneigais, kas jam nasanuoca ir ideologejis izaveide.
Ideja, kū Krīvejis vaļdinīks i propagandisti paredz atteisteit, ir krīvu i krīviski runuojušu cylvāku aizstuoveiba pasauļā, tai saucoms “russkij mir”, kuramā cylvākus konsolidej apleik dūmai par krīvu kulturys i volūdys vysuopjameibu, pasaklaneišonai Ūtra pasauļa karam i Padūmju Savīneibys lūmai itymā. Tīši trešuo kara īmesla teze bolstās iz ituos idejis.
Aizstuovēt voi atsabreivuot sovejūs, tīši ūtrs variants tyk pīlītuots karā, ir “vadmotivs”, kū sistema paredz izmontuot ideologejis izveiduošonai. Tumār vēļ svareižuok ir tys, kas stuov pyrms “krīvu pasauļa” idejis i “aizsorguot sovejūs” tezis, tys ir Putina sapyns par Padūmju Imperijis izasaveiduošonu. Tīši ituo sapynu jis gryb eistenuot, bet voi tys atbiļst idejai i ci sistema, kū paredz izveiduot, ir stabila?
Deļkuo pībiļde par sapynu ir svareiga, jo bez tuo nav īspiejoms saprost, deļkam tyka suokts karš ar Ukrainu. “Russkij mir” ideja bolstās iz Krīvejis meikstuo spāku, iz cylvāku puorlīceibu, kai Krīvejai ir svareigs kotrs krīvs i kotrs cylvāks, kas runoj krīviski. Tys veidoj disonansi ar karu kū uzsuoca Putins. Disonanse veidojīs apzynuot tū, kai ar dūmu atsabreivuot krīvus, itymā karā krīvi i ukraiņi, kū Krīvejis sistema uzskota par tym pošim krīvim, tyk nūsysti.
Bolstūtīs iz tū, ideja par “russkij mir” ir tykai maska Putina sapynam. Totod pyrmais punkts, kai ideja nuok pyrms cylvāka, naizapiļda, jo sapyns nuok tykai i vīneigi nu vīna cylvāka i ita cylvāka vuords ir Vladimirs Putins. Ūtrs idejis kriterijs, kas tyka definiets, ir leluokys daļis pīkrišona, absoluti naizapiļda, jo sapyns natyk publiski izsaceits, jū slēpj zem “aizsorguot sovejūs” koncepcejis i “russkij mir” idejis. Trešais i svareižuokais idejis kriterijs ir mierkis, imperijis mierkis ir tykai palelynuot sovu kontrolejamū teritoriju, nav nūteikts, kod tyks sasnīgts Putina sapyns, kod tyks okupiets Doneckas apgobols, voi Ukraina, ci kod tyks okupietys vysys Krīvejis Imperijis teritorijis?
Rūbežys naeksistence navar rost motivaceju, iz kū tiektīs, kod nav saprūtams, voi mierkis tyks sasnīgts, nav skaidreibys, kaidai juoizsaskuota Krīvejai, kod tyks sasnīgts Putina sapyns. Nu ituo sekoj, kai mierķa nav, totod nav ari motivacejis, deļkam īt karūt, kod nav saprūtams, kū nūzeimoj kara beigys. Motivacejis naasameiba padora naīspiejamu jāgys telpys veiduošonu. Totod atbiļde iz pyrmū vaicuojumu — ci karš atbiļst idejai — ir nā, tys naatbiļst navīnam idejis kriterijam.
Ūtrs vaicuojums – ci sistema ir stabila?
Putina popularizeta ideja par Krīveju, kai vaļsti, kurai rūpej sovejī, suokūt karu, sasnīdza efektu, kuramā leluoka daļa pasauļa tyka puorlīcynuota pretejā. Totod vīns nu sistemys bolstim – “russkij mir” ideja – suoka brukt, pagaranyuotīs karam i atkluojūtīs jaunim nūzīgumim, itys bolsts gandreiž pylneiba sabryuks. Karam turpynuotīs sabryuk ari vīns nu golvenim sistemys stobim – politiska i ekonomiska stabilitate – sankceju i Ukrainys trīcīnu ītekmē, cylvāki suok izjiust i redziet karu. Vīneigais, kas sistemu nūtur ir Putina gandreiž absoluta vara, kas turuos iz FSB, kas padora sistemu atkariegu tykai nu čekistu, kas nūvuojinoj piedeju sistemys bolstu. Secynūt tū, karš iz Ukrainys ir bezjādzeigs navys tykai idejis naeksistencis deļ, bet ari sistemys pošdekonstrukcejis deļ.
Porokstīta pīkrišona stygmaj skaidroj, deļkuo jau pīktu godu, mes navaram saprost itu karu. Tys nastrodoj piec tuos logikys i paruoda myusu guoduošonys tryukumus. Mums gryuši analizēt i saprost situaceju, kod tai nav īmesla i nav jāgis, kod ir tykai “dvižuha”, kas radeja situaceju, kur nu obu pusu tyka nūsysti ap 1 000 000 veiru, dālu, mozdālu, dedu, muosu, bruoļu, muotu, tāvu.