Autors: Kārlis Justovičs
Kārlis raksta par sevi: ielas antropoloģiju, filozofiju praktizējošs personāžs ar noputējušu vēstures grādu plauktā. Došanās izlūkgājienos – dzīves esence. Pragmatiski naudas darbiņi – meditācija un aizsegs. Kūrorta gara un nepakļāvīgo āgents.
Aspazijas bulvāra 5[1] aģentūra jeb sabiedriskās sardzes īpatnības
Katrā valstī, sabiedrībā neizbēgami pienāk laiks (apstākļu kopums), kad skaļi un pamanāmi kļūst apjukuši, dezorientēti prāti. Prāti, kas “veselo saprātu” uztver kā emociju vadītu virpuļviesuli, kura iekšpusē par orientieriem tiek uzlūkoti “attiecīgi atslēgas vārdi”. Šīs emociju bumbas, griežoties kopējā katlā, rada iespaidu, ka šis burbuļveidīgais cilindrs ir ekvivalents Valstij. Iespaids, ka valsts griežas un dūmeņo līdz ar katla saturu. Apgāžamās “aksiomas” pretendē būt neapgāžamas. Ilūziju vara.
Tomēr izmantosim iespēju un aplūkosim piemēru ar “kādas konvencijas” aizstāvju izmisīgajiem centieniem tapt dzirdētiem. Vai, ielūkojoties tuvāk pašā 29. oktobra akcijā, nav saredzamas pazīmes par izklaidīgu virspusējību? Ir! It kā nabaga jaunieši pasākumu būtu rīkojuši, lai apliecinātu oriģinālu pieeju (kādas nav!), nevis ar nepārprotamām, dabiski nobriedinātām dusmām būtu gatavi nonest “atpakaļrāpuļus”, “putinistus” un tml.
Šoreiz austrumnieciskai izdzīvošanas dziņai pamatoti jāpārmāc nepiesātināmi remdeno rietumnieciskuma anonimitātes izplūšanu “patīkamā burziņā”. Kam patīkamā? Ļerpatiskumam. Kas ir “ļerpatiskums”? Tas ir tad, kad, nedod dies’, izcelsies no pārējo vidus ar “toksisku” viedokli. “Labāk piespēlēt” – pat ja uz altāra tiek likts paša godaprāts.
Protestējiet! Bet dariet to no sirds – lai nav tā, ka kustība noslēdzas “tikos un tikos”, trīcelīgumā no iespējama pilsētas policijas piemērota administratīva naudas soda. Ārēji kaujinieciskais, bet iekšēji remdenais pūlis izklīst, lai “ievērotu noteikumus”. Emocionāli zvērīgs naids pret vīrietību, taču sterils personības kodols – programma, kuru jāizpilda, lai tur vai kas.
Arvien akūtāka tiekšanās pēc “droša patvēruma”. Vai šiem cilvēkiem ir bail pieskarties viens otram? Vai tiek “atbalstīts” tiešs skatiens taisnībā? Vai emocijas ir taisnība? Vai viņi ir spējīgi mīlēties ar atvērtu dvēseli? Un kā ar pišanos ar atklātu dvēseli?.. Puisītis zem meitenītes papēdīša. Uzdrīkstēšanās palikt pie dabas nostiprināta principa – nicināma. Īsts draivs, īsti nepakļāvīga sirds, karsta dziņa – balsīs spalgajiem, bet skatienā – vēsajiem “protestētājiem” neciešama.
Un labi vien. “Daba” (tās nemaināmie likumi) lēmusi tiem lielākoties iznīkt. Žēl, ka ar šiem iznīkst arī mūsu jaunatnes gars. Protesta gars arī var būt romantiski spirgts, tomēr tā spožums pagaist, sastopoties ar reālijām.
Īstenie ekscentriķi gūs virsroku, pārējie – ieraus asti [garīga] kautiņa priekšā. Lai krīt tie, kuriem jākrīt! Jūsu soļus vēro slepenpolicija. Tā – bez aģentu kartītēm.
30.10.2025.
Ir jāpieliek daudz spēka un uzmanības
Katru laikmetu cilvēks mācās no jauna. Nevis tāpēc, lai tam bezprātīgi pielāgotos un tādējādi pāragri mainītu pārlaicīgas patiesības, bet drīzāk, lai sasniegtu ko līdzīgu iekšējam līdzsvaram… Ir tik viegli – sadusmoties. Kāpināt temperatūru. Apjēdzot nevērību, “aizmirstību”, uzpūstību un pārpratumu apjomus. Nav grūti noskaisties, kad redzi nespējas (ne-gribas) pastāvīgo klātbūtni cilvēku attiecībās.
Ievērojams pārbaudījums ir būt. “Būt” – ar augstu izšķirtspēju redzēt nerakstītā sabiedriskā līguma smirdošos pamatus. Sajust uz savas ādas tā netīrās šļakatas. Allaž kāds jauns kompromiss, kāda jauna vienreizlietojama plastmasas detaļa. Tu redzi, ka “sabiedrība” – šis haotiskais kolektīvs – varētu veltīt uzmanību, rūpes, lai veidotu ko stabilāku, bet varbūt ne tik patīkami ātru, tomēr tas tā īsti nepiepildās. Jo mums – arī man pašam! – allaž taču vajag rīt. Ego kauc pēc rijamā, bieži nešķirojot vietu pēc cēluma. Nereti negausīgākā rīšana notiek kādu virtuālu kloāku nostūros…
Aiz iejūtības slēpies naivums, no neapvaldīta naivuma cēlies stulbums, bet no neizgaismota stulbuma – gļēva paštaisnuma sērga. Gļēva tādēļ, ka daudzus sūtīt ideoloģiskajos karos nav kauna, toties pašam stāties atkailinātā argumentētā cīņā – neiespējami (bail). Jo brašajam kultūrkara ģenerālim nav saturiskā pamata, lai personīgi noliktu uz lāpstiņām kaut vienu nīsto pretinieku. Būt trubadūram vēl nenozīmē – būt taisnīgam. Skaļums, saldi nostādīta mēle un, vēlams, glīts purniņš.
Sociālais tvans. Par atklātu dzīvošanu tiek maksāts ar būšanu arvien sašaurinātākā brīvības telpā. Kas atliek? Lauzties pie brīvības iekšēji. Ļoti bieži tas nozīmē, ka cīņa, ceļš cauri neskaidrības brikšņiem būs jāpavada vienatnē. Vai ir patīkami – lauzt ceļu cauri netaisnu spriedumu radītam purvam? Nē. Pastāvīgi esi netīrs, pastāvīgi izvērs izlūkdarbību. Pasakains skats paveras vien tad, kad tu vienā vai divās dienās no septiņām vari uz dažām stundiņām atvilkt elpu, ievilkt dūmu un atskatīties uz to, ka tev ir bijis pietiekami stingrs krampis, lai nepazustu.
Kādām vīzdegunīgām, gludsejiņu meičām būtu vieglāk, ja būtu padevies.
04.11.2025.
“Vai biļete noskenēta? – Jā… man jā.”
Meloju. Neveikli, vāji, bet apzināti. Ietaupīt vienu zelta luidoru,[2] kad kontā pietiek atliku likām. Nožēlojams kretīnisms? Nestabilas psihes pazīme? Velns, es vienkārši gribēju nočiept! Jā, tik banāli. Bauda! Lūk. Bauda – vara. No abām – atkarība. Cilvēciska atkarība. Kuram nav, tas “paceļ roku”.
Toties protestētāji melo paši sev. Ko gribiet pateikt? Ka jūs neesiet kaunināmi? Ka neesiet nodevīgi? Nemaz, nemaz? Imūni no garīgas prostitūcijas? Visi kādā dzīves posmā mēdz ielaisties maucīgumā. Ik pa laikam. Vai laiciņam. To derētu viens otram pateikt. Pateikt tieši un ne pārāk saudzīgi. Pateikt, izfiltrēt un vēlams pēc tam – pasmaidīt. Par nenovēršamību. Ja ne obligāti ārēji, tad vismaz atzīties iekšēji. Lepnums var neļaut izpaust “vājumu”, “netīrību” ārēji. Tomēr atzīt[ies] – tas tomēr ir spēcīgāk nekā ieturēt savu piemīlīgo, patīkamo, gludo sejiņu paštaisnu.
Personība iepretim bara izplūdušajam viendabīgumam. Personības asais egoisms iepretim pūļa “iecietības diktātam”. Pastāvīga grēksūdze iepretim liekulības tirgum.
Zeme un gaiss iepretim karsti tvanīgiem drudža murgiem.
08.11.2025.
[1] Šeit agrāk atradās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte (LU VFF).
[2] Divu eiro monēta.