Šajā vasarā, kā daudzas vasarās pirms tam un visticamāk daudzās vasarās nākotnē Latvijas pilsētu ielās norisinās dažādi jautri pasākumi. Piemēram, Priekuļos, kur (tagad jau atstādinātais) Valsts Policijas darbinieks pilsētas svētkos apliecināja savu cīņu sporta prasmes, nositot vienu Liepājas skolotāju.
Arī Sabilē, Latvijas vīna galvaspilsētā norisinājās gājiens “Cirks aizbrauca, klauni palika”, vislabākajās karnevāla tradīcijās. Taču šis notikums izraisīja noteiktu sašutumu, jo daļa gājiena dalībnieku bija ietērpušies, saucamajā blekfeisā jeb “black face” (skat. attēlu nr. 1). Kā arī cita daļa gājiena dalībnieku bija apģērbušies kā stereotipizēti Dienvidāzijas iedzīvotāji, kas atraduši sev mājas Latvijā (skat. attēlu nr. 2).
Lai gan jāatzīst, ka šis teksts ir taps jau salīdzinoši vēlu, proti jau vairāku ziņu ciklus vēlāk pēc notikuma apspriešanas sabiedrībā, tik un tā šī raksta mērķis ir nekas vairāk, kā mēģināt analizēt un pārlieku intelektualizēt šo atgadījumu Sabilē.
Jāsaka, ka šajā rakstā netiks veikti mēģinājumi attaisnot vai nosodīt šī gājiena norisi, šo uzdevumu, lai veic pats lasītājs. Vienīgais, kas tiek piedāvāts šī raksta ietvaros ir mēģināt atrast kaut kādus salīdzinājumus, lai kontekstualizētu šo pasākumu.
Attēlā “Guerrilla Girls” 1992. gada plakāts Guerrilla Girls Explain the Concept of Natural Law. Darbā diskriminējoši apgalvojumi izmantoti ironiski, lai kritizētu aizspriedumu pasniegšanu par “dabisku” sabiedrības kārtību. Plašāk par feministiskajām dāmām lasīt šeit.
Tātad nedaudz ažiotāžu, kas norisinājās Sociālo mediju telpā pēc šī notikuma. Viens no galvenajiem pārmetumiem pret šo gājienu bija rasisms un stereotipizācija. Savukārt, cilvēki, kas aizstāvēja šī gājiena notikumus to dēvēja par humoru, joku, arī karnevālu utt. Turklāt šī gājiena aizstāvji norādīja, ka šāds gājiens patiesībā ar neko īpaši neatšķiras no praida gājiena Rīgā un dažādiem citiem līdzīgiem pasākumiem.
Sākot ar Vīna svētku un praida gājiena salīdzinājumu. Protams, ka abi šie gājieni ir grēcīgi tādā mērā, ka tie attālina cilvēku no tā patiesā mērķa: kļūt fiziski, emocionāli un spirituāli vienotam ar savu dīvānu/gultu/krēslu. IKEA neieskaiti viņiem šo grēku! Dormeo esi viņiem žēlsirdīgs! Taču atskaitot to, ka praidā un vīna svētkos cilvēki pārģērbās salīdzinoši krāsainā apģērbā un pārvieto savas miesas, aptuveni taisnā vektorā, no punkta a uz punktu b, šķiet, ka abi šie pasākumi nav nekādā veidā salīdzināmi.
Pirmkārt, jau tāpēc, ka praidā cilvēki mēģina izrādīt uz āru savu lepnumu par savu (seksuālo) identitāti, sevišķi sociāli marginalizēto seksuālo identitāti, kā nekā angļu valodas vārds “pride”, no kā darināts vārds “praids” latviski nozīmē “lepnums”, un parasti cilvēki lepojas par kaut ko savu, nevis ir lepni par kāda cita stāvokli, sasniegumiem, rezultātiem utt..
Savukārt, Sabiles vīna svētkos novērojama vienīgi cita imitācija. Uz āru netiek rādīts savs, bet gan cits. Tādējādi salīdzinājumi starp praidu un Sabiles vīna svētkiem ir nepilnīgi, jo pirmajā tiek uz āru rādīts kaut kas savs, bet pēdējā uz āru tiek rādīts kaut kas cits.
Ja šis gājiens uz āru neizrāda kaut ko savu, bet gan kaut ko citu, tad uzdodas jautājums: kāpēc? Kāpēc ir veikta kaut kāda piepūle, lai piedalītos šajā gājienā, nevis, lai darītu kaut ko citu, kā, piemēram, zvelnēt sauļošanās krēslā, tikties ar draugiem, darīt mājas vai dārza darbus u.tml. Parasti šādos gājienos ir divas iespējamas opcijas vai nu kaut ko cildināt, vai kaut ko pulgot. Tāpat vien, sevišķi šajos platuma grādos, neviens neko nedara. Šķiet, ka šajā gadījumā iemesls varētu būt pēdējais. Uz to norāda paša gājiena nosaukums “Cirks aizbrauca, klauni palika”. Tā kā cirks šajā gājienā nekur nav redzams, jo tas taču ir aizbraucis, tad sanāk, ka klauni ir gājienā attēlotās personāžas (nepaliek izslēgta iespēja, ka varbūt paši gājiena dalībnieki ir jāinterpretē kā klauni). Taču, neskatoties uz to, ka šajā gājienā klauni var būt arī paši gājiena dalībnieki jeb tie, kas ir zem maskas, tik un tā ārējs vērotājs sasaistītu klaunu ar attēloto personāžu t.i. melnādaino vai Dienvidāzieti ar bolt somu. Nosaukums norāda, uz smieklu objektu – klaunu.
Mūsdienās, pateicoties šausmu filmu ietekmei, klauns ir arī baiļu objektu jeb objekts, kas izraisa bailes. Tādējādi tāpat, kā klauns ir smieklu un iespējamu baiļu objekts, tad veicot nelielu dedukciju, iznāk, ka arī melnādainais un cilvēks no Indijas subkontinenta ir smieklu un iespējamu baiļu objekts, vismaz šī gājiena ietvaros. Proti, abas šīs grupas ir tas par, ko smieties un tas no kā iespējams baidīties, kur caur šo izsmieklu tiek veikta pelšana un pulgošana.
Interesanti, ka šis apsmiekla un baiļošanās objekts neietver tikai noteiktas etniskās piederības, bet arī nodarbes: dejotājs, ēdiena piegādātājs. Abas nodarbes, kas kā ienākuma avoti, ir asociēti ar nabadzību vai vismaz trūcīgu dzīves veidu. Kā nekā angļu valodā ir tāds teiciens, kas latviski izklausās aptuveni šādi: “Nabadzīgie ir nepieciešami, lai iedzītu bailes vidus slānī.” Profesijas jeb naudas gūšanas moments ne tikai stiprina bailes no etniskā cita, bet arī, iespējams, vēršas kā izsmiekls pret sociālo un ekonomisko citu. Šis ekonomiski sociālais nodarbju aspekts šajā gājienā varbūt nav tik nozīmīgs, (netiek izslēgts ka tā varētu būt tikai autora fantāzija), tādējādi laiks ķerties pie tālākas analīzes.
Varētu iebilst, ka caur izsmieklu, vismaz šī gājiena ietvaros, var tikt veikta izsmiekla objekta cildināšana, bet šāds apsvērums šķiet pārsteidzīgs. Proti, ir grūti iztēloties, ka caur izsmieklu var tikt veikta cildināšana. Tomēr, šāda izsmiešana ir pazīme, ka šis etniskais cits tiek kaut kādā mērā atpazīts, atzīts. Tas netiek vairs ignorēts un paslaucīts zem tepiķīša. Tādējādi raugoties caur vienkāršotu, maksimāli reducētu Hēgeļa filozofiju, var teikt, ka (daļa) latviešu savu identitāti konstruē, iepretim šī etniskā cita identitātei, kur vēsturiski šis cits ir bijuši vācieši, poļi, krievi utt., bet šīs idejas tālākai izvēršanai būtu nepieciešams atveltīt atsevišķu rakstu.
Atgriežoties pie notikumiem Sabilē, neskatoties uz praida un Vīna svētku neveiksmīgo salīdzinājumiem, ir citi salīdzinājums, ko varētu veikt daudz veiksmīgāk. Šim gājienam ir noteiktas paralēles ar dažādiem anglofonajiem 19. gs. medijiem, kas izrāda attiecības ar etnisko citu.
Sākot ar uzskatāmo piemēru: blekfeis (blackface) jeb melnseja. Melnseja būtībā ir kādas personas nokrāsošana melnā krāsā. Vēsturiski melnseja tika izmantota amerikāņu menstruāļu šovos (skat. attēlu nr. 3).
Menestrela šovi bija komiski priekšnesumi, kur tika attēloti rasu stereotipi, sevišķi izplatīti Amerikā pēc pilsoņu kara, kad daļa Amerikas melnādaino tika emancipēti no verdzības, taču to sākums jau meklējams 19.gs sākumā [3]. Amerikas nacionālā Amerikas afrikāņu vēstures un kultūras muzeja mājas lapa norāda, ka “Šie priekšnesumi raksturoja melnādainos kā slinkus, ignorantus, māņticīgus, hiper seksuālus un ar noslieci uz zādzību un gļēvulību” [4].
Šķiet, ka Vīna svētkos Sabilē atgadījās līdzīgs “menestrels”, tikai pielāgots Latvijā figurējošiem priekšstatiem, atšķirībā no menestrela šoviem ASV. Proti, bez atsaucēm uz hiperseksualitāti, slinkumu, noslieci uz zādzībām, māņticību un gļēvulību.
Attēls nr. 3 Viliama Vesta Lielā menestrela jubileja karte ar attēlotu melnseju [5].
Lieki pieminēt, ka kaut kādā mērā pārģērbšanās citās rasēs ir “rietumu” (lai ko tas arī nozīmētu) iedzīvotāju tradīcija, kā to savā jaunībā ir demonstrējis bijušais Kanādas premjerministrs Džastins Trūdo (Justin Trudeau, skat. attēlu nr. 4). Ņemot vērā Sabiles pasākuma formātu, īpaši daudz stereotipus tas nevarēja iemiesot, vienīgi to, ka melnādainajiem patīk ekstravaganti pārvietoties, un spilgti saģērbties. Taču aktieru maskas bija spējīgas “atveidot” tos, stereotipus, kas saistīti ar ķermeni, kā kariķēti fiziskie atribūti, tas ir: lielas, spilgtas sarkanas lūpas un apģērbs, kas ir pārāk krāsains priekš aritmētiski vidējā Austrumeiropieša.
Lai gan šāds melnādaino atveidojums nav nekādā mērā orģināls, kā tas ir novērojams trešajā attēlā, taču ir salīdzinoši viegli saprast, kāpēc daļai sabiedrības melnseja izraisīja šoku, jo vēsturiski šāda cilvēku pārtapšana, no vienas rases citā, ar grima un kosmētikas palīdzību, ir saistītas ar rasistiskām attieksmēm, kas daļai Latvijas sabiedrības nav pieņemami, kā arī melnsejas izmantošanas ir cieši saistīta ar menstruālu šoviem.
Attēls nr. 4 Kanādas bijušais premjerministrs Džastins Trūdo brūnsejā [6].
Šķiet, ka Sabiles vīna svētku un blekfeisa paralēles ir stingri novilkta, un tagad ir pienācis brīdis palūkoties uz citu paralēli, kas varētu būt novērojama starp Sabiles vīna svētkiem un anglofonajiem medijiem, proti, migrantu karikatūrām.
Šeit ir nepieciešams pieminēt tālāk apskatīto karikatūru kontekstu. Amerikas Savienotās Valstis 19. gadsimtā piedzīvoja lielu migrantu plūsmu no dažādiem Eiropas reģioniem. Kaut kādā mērā lielai daļai amerikāņu jau bija aizspriedumi pret lielu daļu eiropiešu, ko labi raksturo Amerikas valsts vīra un zinātnieka Bendžamina Franklina (Benjamin Franklin) pārdomas darbā “Novērojumi par cilvēces skaita pieaugumu, valstu apdzīvošanu u. c.” (Observations Concerning the Increase of Mankind, Peopling of Countries, etc.), kur viņš raksta, ka Eiropā vienīgie baltādainie ir angļi un sakši (uzsvars uz angļiem un sakšiem, nevis vāciešiem vai citiem britu salu iedzīvotājiem), bet pārējie eiropieši ir “tumsnēji” (swarthy) tai skaitā, vācieši, spāņi, franči, krievi un zviedri. Savukārt, Āfrikā dzīvojiešie ir melni vai dzeltenbrūni (tawny), bet Āzijā dzīvojošie un Amerikas pamatiedzīvotāji arī ir dzeltenbrūni. Protams, ka Franklins šajā darbā nāca pie secinājuma, ka ASV vajag palielināt un uzturēt baltādaino (arī Amerikas pamatiedzīvotāju jeb indiāņu) populāciju [7].
Ņemot vērā Amerikāņu apsēstību ar baltumu, kāda definēšana, kā nebalts, šajā kontekstā ietver kaudzi ar etniski balstītiem aizspriedumiem, kuru pamatā ir/bija 18. un 19. gs. rasu zinātnes. Šī raksta kontekstā sīkāk netiks iztirzāta amerikāņu ideja par baltumu un kā šī ideja ir vēsturiski attīstījusies, bet galvenais ir nepieciešams uzsvērt, ka ne visi, kam šķietami ir “balta” ādas krāsa ir balti, lai gan stingri runājot nevienam veselīgam cilvēkam nevajadzētu būt baltai ādas krāsai. Turklāt, jāuzsver, ka šī ideja par baltumu netiek konstruēta uz tīri fizioloģiskajiem, anatomiskajiem apsvērumiem, bet gan uz dažādiem kultūras aspektiem.
Runājot par kultūru, jāmin arī (ievērojama īpatsvara) amerikāņu lielā nepatika pret Romas katoļiem, pirms 20. gs. 70-tajiem gadiem, ko demonstrē apsvērumi, ka pirms Amerikas pilsoņa kara eksistēja tāda antimigrantu un antikatoļu partija, ar iesauku “Neko nezinu”, jo šīs partijas locekļi mēdza uz jautājumu “Vai tu esi dzirdējis kaut ko par šo partiju?” atbildēt: “Neko nezinu”. Šie nezinīši bija atbildīgi par “Asiņainās pirmdienas” uzbrukumiem Īru un vācu katoļiem 1855. gadā. Pēc Amerikas pilsoņu kara, kas noslēdzās 1865. gadā, ar kara iznākumu neapmierinātu baltādaino cilvēku “Kukluksklans” (Ku Klux Klan), kas pazīstama ar regulāru melnādaino linčošanu, terorizēja ne tikai atbrīvotos melnādainos un ebrejus, bet arī katoļus, piemēram, 1923. gadā spridzinot Deitonas katoļu universitāti, Ohaio štatā.
Ironiski, ka Kukluksklana bēdīgi slavenais baltais apģērbs (sk. attēls nr. 5) ir ļoti līdzīgs apģērbam, ko izmanto dažādas brālības (jeb nazarenos) Spānijā un citās spāniski runājošās valstīs Svētās nedēļas procesijās (skat. attēls nr. 6) – aktivitāte, kas īpaši raksturīga Romas katoļiem.
Taču konusveidīgajai cepurei ir lielāka vēsture, proti, to parasti Ibērijas reģionā un citur vēlajos viduslaikos valkāja vai nu gandarītāji (tie kas gandara par saviem grēkiem), vai tie kurus spāņu inkvizīcija pasludināja par ķeceriem (skat. attēlu nr. 7).
Kā arī līdzīgu galvas segu vajadzēja 19.-20. gs. dažādas Eiropas un Amerikas skolās šo cepuri vajadzēja valkāt skolēniem, kuriem gāja slikti mācībās, lai tos publiski kauninātu.
Attēls nr. 5 Tipisks Kukluksklana biedra apģērbs [8].
Atkāpjoties no ironiskām piezīmēm par Kukluksklanu un paturot prātā šo antikatoļu un antinebaltādaino noskaņojumu ASV, aplūkosim dažādas migrantu un ar to saistīto etnisko piederību karikatūras. Sāksim šo apskatu, kas ir veltītas īru migrantiem (skat. attēls nr. 8 un attēls nr. 9).
Šī ir tikai maza maziņa daļiņa no amerikāņu mākslinieka Tomasa Nasta (Thomas Nast) karikatūrām, kas veltītas īriem. Protams, viņš nebija vienīgais amerikānis, kurš šādas karikatūras zīmēja, taču atšķirībā no citu karikatūristu darbiem, šos mākslas darbus pavada ironija, ka karikatūru autors pats bija migrants no Vācijas.
Attēlā nr. 8 novērojami stereotipi, kas Nasta laikā bija saistīti ar īriem. Pirmkārt, viņi ir zvērīgi (šo aspektu dziļāk iztirzāsim, kad nonāksim pie attēla nr. 9), kur padusē turētais spieķis tā vien noderētu, lai labi izkautos. Otrkārt, viņi ir attēloti kā lieli dzērāji, pretējā gadījumā šis īrs nemahātos ar viskija pudeli, kā nekā īri paši apliecina, ka Īrija ir viskija dzimtene. Treškārt, šis attēls kaut kādā mērā atsaucās uz 1605. gada Roberta Katsbija (Robert Catesby) šaujam pulvera sazvērestību t.i. viņš kopā ar citiem angļu Romas katoļiem, tai skaitā Gaju Foksu (Guy Fawkes), mēģināja uzspridzināt Britu parlamenta Lordu palātu, tādējādi veicot karaļa Džeimsa (James VI of Scotland and I of England) regicīdu. Taču šim grupējumam šo sazvērestību neizdevās īstenot, un vēljoprojām Lielbritānijā, priecājoties par to, ka karalim izdevās izdzīvot un pārdzīvot sazvērestību, katru piekto novembri tiek inscinēta Gaja Foksa sadedzināšana.
Šķiet, ka Lielbritānijas dumpīgajai kolonijai šī īra sēdēšana uz šaujampulvera mucas bija līdzīga replika par iespējamiem lieliem draudiem, taču cerībām, ka šim “zvērīgajam” dzērājam beigās nekas neizdosies, ko tikai pastiprina karikatūras nosaukums “parastais īru veids kā darīt lietas” t.i. zvērīgi, vardarbīgi, bet neveiksmīgi. Tikai šeit ir maza problēmiņa: Gajs Fokss, Roberts Katsbijs un pārējie 11 Anglijas un Skotijas monarha regicīda sazvērestības dalībnieki nebija īri, bet gan angļi. Taču arī ne visi indieši nodarbojas ar ēdiena piegādāšanu.
Tālāk par devīto attēlu. Kā jau nedaudz tas iepriekš tika minēts, liels daudzums amerikāņu 19.gs īpaši augsti necienīja melnādainos, kā nekā liela daļa Amerikas melnādaino vergi tika atbrīvoti tikai pēc Amerikas pilsoņu kara (kas, starp citu, ir par četriem gadiem vēlāk nekā dzimtbūšanas atcelšana Latgalē).
Šī karikatūra īru migrantiem piespriež tādu pašu cieņas daudzumu kā melnādainajiem atbrīvotajiem vergiem, ko ļoti zīmīgi attēlo svari. Jāmin, ka šajā karikatūrā gan melnādainais, gan īrs ir kariķēti tādā veidā, lai tie izskatītos pēc iespējas zvērīgāk, jo tas ir vispār pieņemts fakts (vismaz 19. gs. ASV), ka īstais un patiesais cilvēks ir baltādainais, protestants, ieteicams vīrietis, bet pārējiem ar to cilvēcību ir kā ir, bet tās taču ir šausmas, ka šiem neizglītotajiem, zvērīgajiem, ignoramusiem ir tiesības vēlēt – aptuveni šādu sentimentu izsaka karikatūra attēlā nr. 9.
Var minēt, ka vismaz pagaidām apsvērumi – etniskajam citam, kaut kad arī būs tiesības doties uz vēlēšanām – vēl nav sasnieguši Latvijas sociālo mediju telpu, bet varētu veikt prognozi, ka tik līdz tas sāks notikt, tad varētu sagaidīt kādu postu vai video internetā, kas izsaka ļoti līdzīgus sentimentus, kā šī karikatūra. Pēc divu īru karikatūru apskata, tagad uzmanību vērsīsim uz divām citām karikatūrām, kur kariķējamais objekts ir itāļi.
Sākot ar 10. attēlu, nepieciešami pāris skaidrojumi latviešu valodā. Uz kuģa konteinera rakstīts “pa taisno no Eiropas graustiem ikdienā”. Savukārt, uz itāļu personāžiem rakstīts “sociālists”, “anarhists”, “mafija”, bet uz naža rakstīts “slepkavība”. Šeit arī tāpat, kā īru karikatūrās etniskais cits tiek attēloti, kā zvērīgi radījumi, kas kā žurkas ieplūst Amerikā, kamēr Onkulis Sems uz to skarbi noskatās. Atšķirībā no iepriekš apskatītajām īru karikatūrām šī karikatūra nepiedēvē itāļiem zvēriskas īpašības, bet gan viņu pašu sejas transponē uz žurkas ķermeņa, kaut kādā mērā stiprinot zvērīguma iespaidu, kas izplata tādas sērgas kā “sociālisms”, “anarhisms”, “mafija”.
Cerams, ka Latvijā cilvēki neuzzinās, ka Indijas komunistiskā partija (भारतीय कम्युनिस्ट पार्टी) ir viena no lielākajām komunistiskajām partijām pasaulē. Jāvērš arī uzmanība uz transponēto seju toni, kas atbalso augstāk aprakstīto Franklina nostāju, ka liela daļa Eiropiešu ir tumsnēji, kā nekā šie žurkas un cilvēka hibrīdi ir atpeldējuši no Eiropas graustiem, kur kā jau iepriekš minēts, Amerikas 19. gs. kontekstā kategorija “brūna ādas krāsa” rada satraukumu.
Tagad ķersimies klāt pie 11. attēla. Zem karikatūras ir rakstīts: “Vops. Mārciņa spaget’ un sarkana bandana, nazis un rievota velveta uzvalks. Pievieno ķiploku, kas viņam padara stiprākus muskuļus un dod talantu spodrināt zābak’” (sakritības dēļ, šis tulkojuma atveidojums kaut kādā mērā atgādina latviešu valodas lībisko dialektu). Interesanti, ka pagaidām Latvijā vēl nav izveidojusies “māksla” attēlot Dienvidāzijas iedzīvotāju akcentu latviešu valodā, varbūt tas būtu kaut kas tāds, kas varētu notikt nākotnē, bet var pieņemt, ka liela daļa šo potenciālo akcentu atveidotāju nav īpaši daudz nonākuši dialogā ar šiem iebraucējiem, tādēļ kādu laiku šī māksla vēl varētu netapt.
Lai varētu lolot cerības, labāk saprast šo attēlu nepieciešams vērst uzmanību uz vārda “vops” jeb “wop” nozīmi. Tas ir noniecinošs jēdziens līdzīgi, kā vārdi “čirvlis”, “čangalis” vai aktuālais vārds “kūpinātais”, kas ir veltīts tieši itāļiem. Pats vārds “vop” ir izcēlies no neapoliešu valodas (itāļu valodas neapoliešu dialekta) vārda “guappo”, kas apzīmē lepnu, augstprātīgu, ekstravaganti ietērptu cilvēku. Latvijas kontekstā tas būtu līdzīgs tādiem apzīmējumiem kā “urla”, “blatnojs” (no krievu val. блатной), ar kaut kādu konotāciju, kas līdzīga vārdam “suteners”, lai gan ne visi guappo nodarbojās ar prostitūcijas organizēšanu. Īpatnēji, ka šīs karikatūras ietvaros vārda “guappo” viena no nozīmēm “ekstravaganti ietērpts” tiek pārnesta uz visiem itāļiem, ko stiprina tekstuālās norādes, ka viņam, attēlotajam itālim, ir sarkana bandana un rievots velveta uzvalks. Šeit varētu veikt secinājumus, ka etniskā cita kariķēšanā var tikt atzīmēts etniskā cita ģērbšanās stils, kas tāpat ir novērojams Sabiles vīna svētku gājienā.
Zābaku spodrinātājs, itālis, tāpat, kā attēlā nr. 2 fotografētais cilvēks, Indijas subkontinenta iedzīvotāja kostīmā ar zaļu bolt somu, ir maz apmaksāta amata veicējs, kas varētu būt vēl viens pavediens, kas norādītu uz trauksmi pret tiem iebraucējiem, kas ir salīdzinoši trūcīgāki. Taču šeit parādās vēl viens ironisks moments: ir kaut kādas pretenzijas pret etnisko citu, kas, pietam, ir trūcīgs un veic necilu darbu, bet… ir patīkami staigāt ar spodriem apaviem, un jauki, ka kāds uz mājām atved vakariņas, kā nekā apavu spodrināšana pašam aizņem laiku un aiziešana pakaļ savam iecienītākajam kebabam ir smags darbs, nemaz nerunājot par tām mokošajām piepūlēm, ko prasa ēdiena gatavošana pašam.
No šo karikatūru apskata, sāk šķist, ka Sabiles vīna svētku gājienā arī tika veikta etniskā cita kariķēšana uz ko norāda, ka būrnseju un melnseju pielietojums šajā gājienā, stiprinot aizdomas, ka šim gājienam varētu būt darīšana ar pulgošanu. Taču neskatoties uz to nevar īsti secināt, ka šajā gājienā “ir noticis rasisms”.
Tāpēc, ka pirmkārt, šķiet, ka lai veiktu rasistisku aktu ir nepieciešams rasistisks nolūks, proti, demonstrēt, ka mana rase ir augstāka, pārāka un labāka par to citu rasi, vai arī demonstrēt izteiktu nepatiku pret šo citu rasi, bet lai šādu nolūku īstenotu ir nepieciešams pielietot kategoriju “rase”. Šaubas rada tas, ka šī gājiena ietvaros novērojama tieši šī kategorija.
Ticamāka atbilde būtu tāda, ka kariķējamais objekts nav kāda cita rase, bet gan etniskais cits, kur etniskā piederība un rases piederība īsti nav ekvivalentas lietas. Pieņemot, ka gājiena nolūks ir parādīt iedomātā “mēs” pārākumu par iedomāto “cits”, tad labākajā gadījumā varētu teikt, ka šim gājienam ir ksenofobijas jeb bailes no cita/svešā pieskaņa. Taču šis pieņēmums arī ir, kaut kādā mērā problemātisks, jo ne visas kariķēšanas aktu mērķis ir parādīt kāda pārākumu un cita zemiskumu, bet gan nolūks ir sasmīdināt skatītāju. Ne vienmēr kariķēšanas un izsmiešanas nolūks ir demonstrēt propozīcijas “Tas cits ir nelabs” patiesuma vērtību, bet gan joku, karikatūru un, arī internetā, lielu daudzumu mīmju (jeb no angļu val. meme) nolūks ir demonstrēt to, ka šis te ir smieklīgi.
Protams, nevar izslēgt, ka ar šādas izsmiešanas palīdzību varētu tikt veikti mēģinājumi pierādīt, ka “mēs esam labāki par tiem tur”, īpaši ja pievērš uzmanību uz noteiktiem jokiem un mīmiem, ko producē noteikti politiskie apriņķi internetā. Taču lai noskaidrotu, ka tiešām kas tāds ir noticis nepieciešams dziļāks iztirzājums.
Tādējādi, var teikt, ka Sabiles Vīna svētkos bija novērojams izsmiekls un kariķēšana, kam ir noteiktas paralēles ar dažādiem medijiem, kā menestrela šoviem un migrantu karikatūrām Amerikas Savienotajās Valstīs 19. gs., bet dziļāks iztirzājums par šī pasākuma motivācijām netiks piedāvāti un, kā tas jau tika minēts sākumā, aicinājums pašiem lasītājiem izvērtēt to kādas varētu būt šīs motivācijas, kā arī to, vai šādi gājieni ar to pavadošo nolūku ir pieņemami vai nepieņemami.
Piezīmes un izmantotā literatūra:
[1] Attēls no: vecamaize. “Sabiles Vīna svētki 2026.” // reddit. 28.07.2026. https://www.reddit.com/r/latvia/comments/1v7whuu/sabiles_v%C4%ABna_sv%C4%93tki_2026/ (Skatīts: 08.08.2026.).
[2] Turpat
[3] Britannica Editors. “minstrel show” // Encyclopedia Britannica, 2.09.2020. https://www.britannica.com/art/minstrel-show (Accessed. 13.08.2026.).
[4] National Museum of African American History and Culture. “Blackface: The Birth of An American Stereotype” // nmaahc. https://nmaahc.si.edu/explore/stories/blackface-birth-american-stereotype (Accessed. 13.08.2026.).
[5] Attēls no: Library of Congress. “Wm. H. West’s Big Minstrel Jubilee”. // Library of Congress. https://www.loc.gov/pictures/resource/var.1831/ (Accessed. 13.08.2026.).
[6] BBC. Justin Trudeau: Canada PM in ‘brownface’ 2001 yearbook photo // BBC. 19.09.2019. https://www.bbc.com/news/world-us-canada-49749851 (Accessed. 08.08.2026.).
[7] Franklin B. Observations Concerning the Increase of Mankind, Peopling of Countries, &c. New York: William Abat, 1918. p. 10.
[8] Attēls no: Long C. “The History of the Ku Klux Klan in Texas: From Reconstruction to Modern Times” // Texas State Historical Association. 28.05.2021. https://www.tshaonline.org/handbook/entries/ku-klux-klan (Accessed. 08.08.2026.).
[9] Attēls no: Jepson S. “Semana Santa in Malaga – An Amazing Travel Experience” // The Thorough Tripper. 18.09.2024. https://thethoroughtripper.com/semana-santa-in-malaga/ (Accessed. 08.08.2026.).
[10] Attēls no: Velázquez E. L. “Condenados por la Inquisición” // Mueso del prada. https://www.museodelprado.es/coleccion/obra-de-arte/condenados-por-la-inquisicion/e992a83f-bf0f-4d1a-bed5-ac5b2ee7419b (Visto: 08.08.2026.).
[11] Attēls no: Massachusetts Historical Society. “The Usual Irish Way of Doing Things” // masshit. https://www.masshist.org/database/5897?v=features/2020(Accessed. 13.08.2026.).
[12] Attēls no: Massachusetts Historical Society. “The Ignorant Vote – Honors Are Easy” // masshit.https://www.masshist.org/database/5885 (Accessed. 13.08.2026.).
[13] Attēls no: Takács L. “The Unrestricted Dumping Ground: socialism, anarchism and the Mafia – direct from the slums of Europe” // Let Me Get There. https://scalar.usc.edu/works/let-me-get-there/media/the-unrestricted-dumping-ground-socialism-anarchism-and-the-mafiadirect-from-the-slums-of (Accessed. 13.08.2026.).
[14] Attēls no: Italian American Museum of Los Angeles. “Anti-Italian Cartoon in Life Magazine, 1911” // Google Arts & Culture. https://artsandculture.google.com/asset/anti-italian-cartoon-in-life-magazine-1911/XQEAZCOW0NeFrw (Accessed. 13.08.2026.).