ES GRIBU DZERT
DEBESU DZIĻUMUS,
SKATĪTIES, KĀ KRĪT
ZVAIGZNES PUSNAKTĪ.
AIZMIRST PAR PĀRLIECĪBU
UN ŠAUBĀM.
PATIESĪBA UN MALDI –
TIKAI VĀRDI,
TUKŠI, BEZ GARŠAS, TUKŠI KĀ
BURBULIS,
AR LAIKU PĀRSPRĀGST UN IZGAIST.
ZEM DEBESU VELVES KRĪTU,
AR PIRMO RĪTA BLĀZMU
SĀPJU PILNA CELŠOS,
BET BŪŠU ŠODIEN, JO
NĀKAMĀ RĪTA DIENĀ VARBŪT
VAIRS SPĒKA NEBŪS.
DOMAS SKRIEN TIK
PA GALVU –
VIŅŠ APDVESĪS
TEVI AR DAIĻO SILTUMU SAVU,
NOŅEMS TEV PAGĀTNES SNIEGU
UN NĀKOTNES MIGLU.
VIŅŠ TEVI APLIES AR GAISMU, UN
TIKAI NELAIME ATTAISNOS BAILES,
JO MŪSU LIKTENS –
NEIZBĒGAMS
KUR PALIKA ZVAIGZNES?
***
VISI GRIB MIRT
KĀ SAULE DZIEST
TĀ MIRT GRIB VISI.
DZIESTAM GAISTOT,
PULKI SANĀK.
KATRS IZSAKA DAIĻUS VĀRDUS
UN APBRĪNO DZIESTU.
JAUNS RĪTS UN
NĀKAMAIS RIETS JAU.
NEVIENS VAIRS
VAKARDIENU
NEATCERAS.
KĀPĒC LAI AR ATCERĒTOS?
PULKS DZĪVO TĀLĀK UN
IZSAKA NĀKAMAJAM
DZIESTAM JAUNUS
VĀRDUS.
PULKAM JAU APNICIS
IKVAKARA DZIESTS.
UN TOMĒR,
VISI GRIB MIRT KĀ
DZIEST SAULE.