***
Nolāpītais Dionīss
Es domāju, dzerot Tavu vīnu
Kā lai es šim pretojos?
Kā lai atsaku dvēseles dzīlēm?
Teātris, drāma un mūzika
Dzeja, smiekli, kaisle un deja
Tas ir viss, ko mana sirds spēj vēlēties
Un viss man saistās ar Tevi
Es labprāt tajā saldi aizmirstos
Baudītu mirkli kā vīnu
Ja Tu man patiesi atdotos
Es uzvarētu šo cīņu
Kā sengrieķu Nīkes statuja
Spārnota, sievišķīga un brīva
Es sniegtu Tev lauru lapu vainagu
Kopā ar kausu šī sarkanā vīna
***
Mans spogulis ir saplīsis
Es redzu sevi spraugās
No lauskām nakts atspulgā
Uz mani zvaigznes raugās
Es tevi nesatieku vairs
Un dvēseliski jūtos ļoti viena
Kā sērīgs un stalts raudu mūris Jeruzalemē
Vai necaursitamā un biezā Babilonas siena
Ar maigu plaukstu noglāstu
Es saplīsušās lauskas
Un sevi tajās noskūpstu
Es esmu kļuvusi par Faustu
Ievēlējos karsti un no sirds,
Lai tavu sirdi silda cita
Jo Tu vairs neesi mans Meistars
Un es nespēju būt Margarita