Raksta autores: Sintija Zepa un Sofija Matisone
No bioloģijas fakultātes līdz stikla katedrai, no laboratorijas līdz stundu vadīšanai skolā un trakulīgām naktsmaiņām bārā. Vai tā būtu Vidzemes vidiene, Bolderājas viņais gals vai vecais Rīgas centrs, visur Sintiju Zepu pavada dēkas. Par tām tiek rakstīts, bet vēl jo vairāk, par tām tiek runāts un spriests ar Sofiju Matisoni jau kopš pirmo studiju laikiem.
Reiz Sofija uz Organiskās sintēzes institūta galda baroja līdzpaņemtos strupastu mazuļus, bet šobrīd labprātāk diriģē skolēnus, strādājot par dabaszinātņu skolotāju. Ja šīm meitenēm patiešām ir kaut kas kopīgs, tad tā ir degsme drosmīgi izzināt Pasauli un pilnīga ziedošanās saviem ideāliem, netaupot ne laika, ne spēka resursus.
Vieglā valoda Latvijā ieviesta pirms apmēram 25 gadiem. Drīz pēc tam tika izveidota Vieglās valodas aģentūra. (Viss pavisam nopietni, jo pavisam oficiāli) Sākotnēji to izmantoja speciālajā pedagoģijā – darbā ar bērniem un jauniešiem, kuriem ir mācīšanās problēmas.
Tā kā pēdējos gados jautājumi par to, kā veidot iekļaujošu sabiedrību un vidi, ir aktualizējušies, arī interese par vieglo valodu ir strauji augusi. Ne tikai profesionāļu starpā, bet arī plašākā sabiedrībā. Arī mēs, raksta autores, pieņēmām izaicinājumu sekot līdzi laikam, mācīties, izvaicāt un pat vienkāršoties, ja tas būtu nepieciešams izziņas mērķa vārdā.
Visupirms iepazīsimies ar īsu definīciju, lai noskaidrotu kādam vērsim pie ragiem mēs esam ķērušies:
Vieglā valoda (no angļu val.: easy-to-read language) ir vienkāršs veids, kā pasniegt tekstus cilvēkiem, kuriem ir grūtības saprast sarežģītu valodu. Tajā lieto īsus un saprotamus teikumus, izvairās no sarežģītiem vārdiem un paskaidro svešvārdus. To raksturo arī īpašs vizuālais noformējums: atstarpes starp rindiņām – 1,5, burtu izmērs – 15 px, fonts – Ariel vai Tahoma.
Vieglā valoda ir noderīga cilvēkiem ar mācīšanās grūtībām, disleksiju, afāziju, intelektuālās attīstības traucējumiem. Tiem, kuri vēl tikai mācās valodu, kā arī cilvēkiem ar vājredzību, dzirdes traucējumiem.
Brīnišķīgi! Tagad, vingrināšanās pēc, pārveidosim šo pašu definīcija vieglajā valodā:
Kas ir vieglā valoda?
Vieglā valoda ir īpaša valodas forma.
Vieglā valoda palīdz labāk saprast tekstu.
Vieglās valodas teksti ir:
Īsi un viegli saprotami.
Vieglā valoda noder cilvēkiem, kuriem:
Ir grūti domāt.
Ir grūti lasīt un mācīties.
Ir slikta redze vai dzirde.
Vieglā valoda ir laba!
Romantiski izsakoties, vieglā valoda ir iejūtīgs veids, kā piefiksēt svarīgāko, turklāt vēl ietaupot mentālo enerģiju. Tomēr patiesā kopaina nav tik pozitīva. Latvijā jautājums par vieglās valodas lietošanu, it īpaši skolās, ir izraisījis asas diskusijas. Šķēpi tiek lauzti gan par tās ietekmi uz skolēnu spējām izprast un analizēt tekstu, gan par to, cik ētiski būtu pārrakstīt latviešu literatūras klasiku tik vienkāršotā formā.
Viedokļi dalās. Vai šī iekļaujošā atkāpe no normas iznīcinās latviešu literatūras kanonu, izsmies mūsu pašu rakstnieku intelektuālos centienus un pazemos viņu loloto daiļradi, vai tomēr padarīs to saprotamāku, tādēļ pieejamu plašākai sabiedrībai? Vai Sprīdītis drīkstēs atzīt, ka:
Būt mājās ir labi!*
Tādēļ liekot Annai Brigaderei kapā apgriezties uz otra sāna, vai tomēr mēs, ar zobiem un nagiem, turpināsim turēties pie tradīcijām un pietaupīsim daiļtekstus tikai tiem, kuri spēj pārkāpt uztveres un intelekta slieksni?
Lai emocionāli piesātināta naida runa paliek interneta komentāros un satrauktās sarunās skolotāju istabās, mums šeit interesē nopietna, zinātniski eksperimentāla pieeja. Kā jau iepriekš minējām, esam gatavas: gan izvaicāt, gan vienkāršoties, ja tas būtu nepieciešams.
Mūsu valodas pētniecības process bija sekojošas. Vispirms apkopojām un savstarpēji dalījāmies ar ievāktajiem faktiem un viedokļiem. Tad četru, vāji strukturētu sarunu laikā, izsvērām un iztirzājām informāciju. Nonācām pie labi balansēta viedokļa par to, kā raudzīties vieglās valodas virzienā. Izpildījām dažus valodiskus vingrinājumus, lai labāk izprastu lietas būtību.
Tālāk vieglajā valodā eksperimentāli pārrakstījām dažus no prestižam žurnālam iesūtītiem rakstiem. Mērķis – noskaidrot, vai mūsu spēkos būs kondensēt šos filozofiska rakstura tekstus viegli uztveramās īsrindēs, nezaudējot galveno vēstījumu. Tad publicējām savu pētījumu žurnālā: gan iepriekš pieminētos rakstus, gan arī to versijas vieglajā valodā. Visbeidzot prezentējām savu veikumu ‘’konferencē’’, kas sagadīšanās pēc notika vietējā pop-up lasījumu kontekstā.
Par to, kā mums veicās – spriediet paši!